Pāriet uz saturu

Izvēlieties savu valsti

  • LatvijaLV

Šī lapa izvēlētajā valodā neeksistē

Varat aizvērt šo logu, atgriezties iepriekšējā lapā vai doties uz izvēlētās versijas sākumlapu.

Finanšu krāpšana internetā Latvijā: kā tā notiek vietnēs un Facebook, kā no tās izvairīties un kur ziņot

Merouane Benzeroual Autors: Merouane Benzeroual publicēts un pārbaudīts 20/11/2026 6 min lasīšanas
Latvijas iedzīvotājiem izkrāptā summa, miljoni eiro
  • 2024 16 milj. €
  • 2025 23,767 milj. €

Avots: Valsts policija (2026. gada 28. janvāris), ar LSM un LV portāla starpniecību.

Finanšu krāpšana internetā Latvijā kļūst arvien dārgāka: 2025. gadā krāpnieki izkrāpa vismaz 23,767 miljonus eiro 3 165 gadījumos, salīdzinot ar 16 miljoniem 2024. gadā, ziņo Valsts policija. Šis ceļvedis skaidro, kā krāpšana notiek vietnēs, Facebook un citos tīklos, kā to atpazīt un kur ziņot.

Īsumā

  • Telefonkrāpšana ir izplatītākais veids: 6 479 reģistrēti gadījumi 2025. gadā, aptuveni 55 % no visām krāpšanām, un zaudējumi virs 13 miljoniem eiro.
  • Investīciju krāpšanā vienā gadījumā parasti tiek zaudētas lielākās summas.
  • Pirms ieguldīšanas pārbaudiet pakalpojumu sniedzēju Latvijas Bankas reģistros un brīdinājumos.
  • Ja esat apkrāpts: zvaniet bankai, tad ziņojiet Valsts policijai.

Krāpšanas skaitļi Latvijā

Valsts policija skaita reģistrētos gadījumus, Finanšu nozares asociācija apkopo banku datus, ieskaitot novērstos mēģinājumus.

RādītājsVērtībaAvots
Izkrāptā summa16 milj. € (2024), vismaz 23,767 milj. € 3 165 gadījumos (2025)Valsts policija
Telefonkrāpšana6 479 gadījumi 2025. gadā, virs 13 milj. € zaudējumuValsts policija
Krāpnieciskas īsziņas732 gadījumi, 734 671 € zaudējumu (2025)Valsts policija
Telefonkrāpšana un investīciju krāpšana kopāgandrīz 19,9 milj. € 2025. gadā, par 69 % vairāk nekā gadu iepriekšValsts policija, ar Bite Latvija starpniecību
2026. gada pirmais pusgads2 829 īstenoti gadījumi, 7 825 618 € zaudējumu; novērsti 10 960 mēģinājumi par 11 028 750 €Finanšu nozares asociācija
Zaudējumi 2026. gada pirmajā pusgadā pēc krāpšanas veida, miljoni eiro
  • Telefonkrāpšana (1 333 gadījumi)4,26 milj. €
  • Investīciju krāpšana (1 178 gadījumi)2,18 milj. €
  • Citi veidi (318 gadījumi)1,39 milj. €

Avots: Finanšu nozares asociācija, ar LSM starpniecību (2026. gada 21. jūlijs).

Bankas jau novērš vairāk mēģinājumu, nekā krāpniekiem izdodas īstenot, taču zaudējumi joprojām ir lieli. FRA vērtība Latvijai izlasītajos fragmentos nav; grafiks rāda valstis ar publicētu vērtību.

Interneta krāpšanas upuru īpatsvars, %
  • Luksemburga39 %
  • Igaunija39 %
  • ES vidēji24 %
  • Grieķija11 %
  • Rumānija11 %

Avots: FRA, Eirobarometrs 104.2 (aptauja no 2025. gada 6. līdz 30. novembrim, 26 453 cilvēki), publicēts 2026. gada 29. maijā. Izlasītajos fragmentos publicēta vērtība ir tikai šīm valstīm.

Kā notiek investīciju krāpšana: no reklāmas Facebook līdz bloķētai izmaksai

Dārgākais scenārijs gandrīz vienmēr sākas ar reklāmu. Austrijas mediju regulators KommAustria saskaitīja 83 216 viltus investīciju reklāmas Facebook un Instagram, kuras ES tika parādītas 126,7 miljonus reižu.

  1. Jūs redzat reklāmu vai viltotu ziņu rakstu. Pazīstama persona „atklāj“ metodi, platforma esot „valsts atbalstīta“, kriptovalūta mēneša laikā dubultošoties. Seja un balss var būt radīta ar mākslīgo intelektu.
  2. Jūs atstājat tālruņa numuru veidlapā. „Konsultants“ ātri atzvana, bieži no ārvalstu numura.
  3. Viņš liek atvērt kontu vietnē, kas atdarina tirdzniecības platformu, un iemaksāt pirmo nelielo summu.
  4. Panelis rāda peļņu. Tā ir izdomāta: nauda nekad nav ieguldīta.
  5. Konsultants spiež iemaksāt vairāk, dažreiz arī ņemt kredītu. Viņš var likt uzstādīt attālinātās piekļuves lietotni, piemēram, AnyDesk vai TeamViewer.
  6. Jūs gribat izņemt naudu. Prasa komisiju, nodokli vai drošības naudu. Pēc samaksas kontakts pazūd.
  7. Pēc dažām nedēļām „naudas atgūšanas firma“ vai viltus policists piedāvā par samaksu atgūt jūsu naudu. Tā ir otrā krāpšana.

Zilā atzīme neko nepierāda. Spānijas medijs Maldita sasaistīja 170 verificētus Facebook kontus ar aptuveni 67 000 krāpnieciskām reklāmām. Eiropols ziņojumā IOCTA 2026 norāda, ka mākslīgais intelekts padara šīs krāpšanas pārliecinošākas.

Citas finanšu krāpšanas internetā un sociālajos tīklos

ScenārijsKur tas sākasKam jūs jāaptur
Viltus bankas darbinieksZvans vai SMS jūsu bankas vārdāLūdz apstiprināt darījumu vai pārvietot naudu uz „drošu kontu“
„Biržas padomu“ grupaReklāma, uzaicinājums WhatsApp vai Telegram„Profesors“, sajūsmināti dalībnieki, tad lietotne ārpus oficiālajiem veikaliem
Romantiskā krāpšanaIepazīšanās vietne, Instagram, svešinieka ziņaAttiecības ātri pievēršas kriptovalūtai vai „drošai“ platformai
Viltus interneta veikalsReklāma, MarketplacePārāk zema cena, maksājums tikai ar pārskaitījumu vai dāvanu karti
PikšķerēšanaSMS vai e-pasts: sūtījums, sods, nodokļiSaite, kas prasa pieteikšanās vai kartes datus
Viltus noguldījumsSalīdzināšanas vietne vai bankai līdzīga lapaProcenti krietni virs tirgus, nosaukums līdzīgs zināmai bankai

ES Pamattiesību aģentūras (FRA) 2026. gada 29. maijā publicētais pētījums rāda apmēru: 24 % cilvēku ES ir kļuvuši par interneta krāpšanas upuriem. No tiem 35 % piedzīvoja viltus pirkumu, 20 % investīciju krāpšanu. 37 % tika apkrāpti vairāk nekā vienu reizi.

Upuru īpatsvars, kuri ziņoja policijai, %
  • Zviedrija28 %
  • Dānija24 %
  • Somija21 %
  • Luksemburga21 %
  • ES vidēji15 %
  • Rumānija6 %
  • Slovēnija5 %

Avots: FRA, 2026. gada 29. maijs.

Pazīmes, pie kurām nolieciet klausuli

  • Augsta peļņa, kas tiek pasniegta kā bez riska.
  • Steiga: piedāvājums beidzas šovakar, konts tiks bloķēts.
  • Kontakts, ko neesat lūdzis, pa tālruni, ziņā vai sociālajā tīklā.
  • Lūgums turēt noslēpumā, pat no savas bankas.
  • Maksājums kriptovalūtā, ar dāvanu karti vai privātpersonas kontā.
  • Attālinātās piekļuves lietotne, kas jāuzstāda.
  • Maksas, kas jāsamaksā pirms naudas izņemšanas.

Pārbaudiet platformu, pirms iemaksājat vienu eiro

  1. Meklējiet precīzu uzņēmuma nosaukumu Latvijas Bankas (atveras jaunā logā) reģistros un brīdinājumos.
  2. Uzņēmumam ar licenci citā ES valstī jābūt savas uzraudzības iestādes reģistrā.
  3. Salīdziniet vietnes adresi ar reģistrā norādīto. Krāpnieki kopē licencētu uzņēmumu nosaukumus.
  4. Meklējiet platformas nosaukumu kopā ar vārdu „krāpšana“ vai „atsauksmes“.
  5. Neuzticieties Facebook lapai, nozīmītei vai tiešsaistes atsauksmēm.

Jūs esat apkrāpts: ko darīt pirmajās stundās

  1. Nekavējoties zvaniet savai bankai uz numuru kartes otrā pusē. Lūdziet bloķēt karti un piekļuvi un atsaukt pārskaitījumus. Vēl neieskaitītu pārskaitījumu dažreiz var apturēt.
  2. Pārtrauciet saziņu. Noņemiet attālinātās piekļuves lietotni un nomainiet paroles, vispirms internetbankai.
  3. Saglabājiet pierādījumus: ekrānuzņēmumus, vietnes adresi, IBAN, kripto adreses, tālruņu numurus, ziņas.
  4. Ziņojiet policijai: Valsts policijai, iecirknī vai tās e-pakalpojumos. Ārkārtas gadījumā: 112.
  5. Ziņojiet par platformu: Latvijas Bankai, ar pierādījumiem.
  6. Ziņojiet par reklāmu vai kontu sociālajā tīklā, reklāmas izvēlnē izvēloties Ziņot.
  7. Neuzticieties nevienam, kas par samaksu piedāvā atgūt naudu, pat ja viņš uzdodas par advokātu, policiju vai iestādi.

Kur ziņot atkarībā no situācijas

SituācijaKur
Viltus investīcija, viltus tirdzniecība, viltus kriptovalūtaLatvijas Banka un Valsts policija
Pikšķerēšana, krāpnieciska vietneCERT.LV (atveras jaunā logā) un Valsts policija
Karte vai internetbanka izmantota bez jumsJūsu banka, nekavējoties
Krāpnieciska reklāma Facebook vai InstagramReklāmas poga Ziņot

Kas traucē

Banka var atteikties atmaksāt pārskaitījumu, ko apstiprinājāt pats. Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes un ECB 2025. gada 15. decembra kopīgo ziņojumu lietotāji 2024. gadā paši sedza aptuveni 85 % zaudējumu no krāpnieciskiem pārskaitījumiem.

Topošā ES maksājumu pakalpojumu regula, par kuru Parlaments un Padome vienojās 2025. gada 27. novembrī, padarīs banku atbildīgu, ja tās kontroles nav pietiekamas, ieviesīs saņēmēja vārda pārbaudi un aptvers viltus bankas darbinieku krāpšanu. Atbildīgas būs arī tiešsaistes platformas, ja tās neizņems paziņotu krāpniecisku saturu. Piemērošanas datumu šim ceļvedim neesam pārbaudījuši.

Kriptovalūtā vai uz ārvalstu kontu nosūtītā nauda reti atgriežas. Ziņojums tomēr ir noderīgs: tas palīdz izmeklētājiem sasaistīt viena tīkla lietas.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai Facebook reklāma ar slavenību var būt īsta?

Investīciju gadījumā pieņemiet, ka tā ir viltota. Seju un balsi var ģenerēt, un tas, ka reklāma tiek rādīta, neko nesaka par platformu. Pārbaudiet platformu uzraugošās iestādes reģistrā, nevis personu.

Es atstāju tikai tālruņa numuru. Ko tagad?

Nekas nav zaudēts. Neatbildiet uz nezināmiem numuriem, bloķējiet uzmācīgos zvanītājus un nenododiet SMS kodus. Rēķinieties ar jauniem zvaniem.

Vai bankai man jāatmaksā nauda?

Ja kāds izmantoja jūsu karti vai kontu bez jums, spēkā esošie ES noteikumi principā paredz atmaksu, izņemot rupjas nolaidības gadījumu. Ja pārskaitījumu apstiprinājāt pats, atmaksa šodien principā nepienākas.

Vietne sola atgūt manu naudu. Vai tas ir nopietni?

Pakalpojumi, kas prasa priekšapmaksu, lai atgūtu zaudētu naudu, ir zināms otrās krāpšanas scenārijs. Ar līdzekļiem var rīkoties tikai policija, tiesa un jūsu banka.

Kāpēc bankas tik bieži aptur maksājumus?

Bankas un Finanšu nozares asociācija sadarbojas ar Valsts policiju un mobilajiem operatoriem, lai krāpšanu bloķētu laikus. 2026. gada pirmajā pusgadā novērsto mēģinājumu summa pārsniedza izkrāpto.

Informatīvs ceļvedis, nevis personīgs padoms. Dati apkopoti 2026. gada 20. novembrī no tālāk norādītajiem avotiem.

Šo tekstu vēl nav pārskatījis cilvēks, kuram latviešu valoda ir dzimtā.

Avoti

Uzdodiet jautājumus MI

Asistents atveras ar mūsu zināšanu bāzi: 13 pārbaudītas platformas, mūsu metode un definīcijas.

MI var kļūdīties: katru skaitli pārbaudiet platformas kartē. Skatīt zināšanu bāzi