Finanšu krāpšana internetā Latvijā: kā tā notiek vietnēs un Facebook, kā no tās izvairīties un kur ziņot
- 2024 16 milj. €
- 2025 23,767 milj. €
Avots: Valsts policija (2026. gada 28. janvāris), ar LSM un LV portāla starpniecību.








Finanšu krāpšana internetā Latvijā kļūst arvien dārgāka: 2025. gadā krāpnieki izkrāpa vismaz 23,767 miljonus eiro 3 165 gadījumos, salīdzinot ar 16 miljoniem 2024. gadā, ziņo Valsts policija. Šis ceļvedis skaidro, kā krāpšana notiek vietnēs, Facebook un citos tīklos, kā to atpazīt un kur ziņot.
Īsumā
- Telefonkrāpšana ir izplatītākais veids: 6 479 reģistrēti gadījumi 2025. gadā, aptuveni 55 % no visām krāpšanām, un zaudējumi virs 13 miljoniem eiro.
- Investīciju krāpšanā vienā gadījumā parasti tiek zaudētas lielākās summas.
- Pirms ieguldīšanas pārbaudiet pakalpojumu sniedzēju Latvijas Bankas reģistros un brīdinājumos.
- Ja esat apkrāpts: zvaniet bankai, tad ziņojiet Valsts policijai.
Krāpšanas skaitļi Latvijā
Valsts policija skaita reģistrētos gadījumus, Finanšu nozares asociācija apkopo banku datus, ieskaitot novērstos mēģinājumus.
| Rādītājs | Vērtība | Avots |
|---|---|---|
| Izkrāptā summa | 16 milj. € (2024), vismaz 23,767 milj. € 3 165 gadījumos (2025) | Valsts policija |
| Telefonkrāpšana | 6 479 gadījumi 2025. gadā, virs 13 milj. € zaudējumu | Valsts policija |
| Krāpnieciskas īsziņas | 732 gadījumi, 734 671 € zaudējumu (2025) | Valsts policija |
| Telefonkrāpšana un investīciju krāpšana kopā | gandrīz 19,9 milj. € 2025. gadā, par 69 % vairāk nekā gadu iepriekš | Valsts policija, ar Bite Latvija starpniecību |
| 2026. gada pirmais pusgads | 2 829 īstenoti gadījumi, 7 825 618 € zaudējumu; novērsti 10 960 mēģinājumi par 11 028 750 € | Finanšu nozares asociācija |
- Telefonkrāpšana (1 333 gadījumi)4,26 milj. €
- Investīciju krāpšana (1 178 gadījumi)2,18 milj. €
- Citi veidi (318 gadījumi)1,39 milj. €
Avots: Finanšu nozares asociācija, ar LSM starpniecību (2026. gada 21. jūlijs).
Bankas jau novērš vairāk mēģinājumu, nekā krāpniekiem izdodas īstenot, taču zaudējumi joprojām ir lieli. FRA vērtība Latvijai izlasītajos fragmentos nav; grafiks rāda valstis ar publicētu vērtību.
- Luksemburga39 %
- Igaunija39 %
- ES vidēji24 %
- Grieķija11 %
- Rumānija11 %
Avots: FRA, Eirobarometrs 104.2 (aptauja no 2025. gada 6. līdz 30. novembrim, 26 453 cilvēki), publicēts 2026. gada 29. maijā. Izlasītajos fragmentos publicēta vērtība ir tikai šīm valstīm.
Kā notiek investīciju krāpšana: no reklāmas Facebook līdz bloķētai izmaksai
Dārgākais scenārijs gandrīz vienmēr sākas ar reklāmu. Austrijas mediju regulators KommAustria saskaitīja 83 216 viltus investīciju reklāmas Facebook un Instagram, kuras ES tika parādītas 126,7 miljonus reižu.
- Jūs redzat reklāmu vai viltotu ziņu rakstu. Pazīstama persona „atklāj“ metodi, platforma esot „valsts atbalstīta“, kriptovalūta mēneša laikā dubultošoties. Seja un balss var būt radīta ar mākslīgo intelektu.
- Jūs atstājat tālruņa numuru veidlapā. „Konsultants“ ātri atzvana, bieži no ārvalstu numura.
- Viņš liek atvērt kontu vietnē, kas atdarina tirdzniecības platformu, un iemaksāt pirmo nelielo summu.
- Panelis rāda peļņu. Tā ir izdomāta: nauda nekad nav ieguldīta.
- Konsultants spiež iemaksāt vairāk, dažreiz arī ņemt kredītu. Viņš var likt uzstādīt attālinātās piekļuves lietotni, piemēram, AnyDesk vai TeamViewer.
- Jūs gribat izņemt naudu. Prasa komisiju, nodokli vai drošības naudu. Pēc samaksas kontakts pazūd.
- Pēc dažām nedēļām „naudas atgūšanas firma“ vai viltus policists piedāvā par samaksu atgūt jūsu naudu. Tā ir otrā krāpšana.
Zilā atzīme neko nepierāda. Spānijas medijs Maldita sasaistīja 170 verificētus Facebook kontus ar aptuveni 67 000 krāpnieciskām reklāmām. Eiropols ziņojumā IOCTA 2026 norāda, ka mākslīgais intelekts padara šīs krāpšanas pārliecinošākas.
Citas finanšu krāpšanas internetā un sociālajos tīklos
| Scenārijs | Kur tas sākas | Kam jūs jāaptur |
|---|---|---|
| Viltus bankas darbinieks | Zvans vai SMS jūsu bankas vārdā | Lūdz apstiprināt darījumu vai pārvietot naudu uz „drošu kontu“ |
| „Biržas padomu“ grupa | Reklāma, uzaicinājums WhatsApp vai Telegram | „Profesors“, sajūsmināti dalībnieki, tad lietotne ārpus oficiālajiem veikaliem |
| Romantiskā krāpšana | Iepazīšanās vietne, Instagram, svešinieka ziņa | Attiecības ātri pievēršas kriptovalūtai vai „drošai“ platformai |
| Viltus interneta veikals | Reklāma, Marketplace | Pārāk zema cena, maksājums tikai ar pārskaitījumu vai dāvanu karti |
| Pikšķerēšana | SMS vai e-pasts: sūtījums, sods, nodokļi | Saite, kas prasa pieteikšanās vai kartes datus |
| Viltus noguldījums | Salīdzināšanas vietne vai bankai līdzīga lapa | Procenti krietni virs tirgus, nosaukums līdzīgs zināmai bankai |
ES Pamattiesību aģentūras (FRA) 2026. gada 29. maijā publicētais pētījums rāda apmēru: 24 % cilvēku ES ir kļuvuši par interneta krāpšanas upuriem. No tiem 35 % piedzīvoja viltus pirkumu, 20 % investīciju krāpšanu. 37 % tika apkrāpti vairāk nekā vienu reizi.
- Zviedrija28 %
- Dānija24 %
- Somija21 %
- Luksemburga21 %
- ES vidēji15 %
- Rumānija6 %
- Slovēnija5 %
Avots: FRA, 2026. gada 29. maijs.
Pazīmes, pie kurām nolieciet klausuli
- Augsta peļņa, kas tiek pasniegta kā bez riska.
- Steiga: piedāvājums beidzas šovakar, konts tiks bloķēts.
- Kontakts, ko neesat lūdzis, pa tālruni, ziņā vai sociālajā tīklā.
- Lūgums turēt noslēpumā, pat no savas bankas.
- Maksājums kriptovalūtā, ar dāvanu karti vai privātpersonas kontā.
- Attālinātās piekļuves lietotne, kas jāuzstāda.
- Maksas, kas jāsamaksā pirms naudas izņemšanas.
Pārbaudiet platformu, pirms iemaksājat vienu eiro
- Meklējiet precīzu uzņēmuma nosaukumu Latvijas Bankas (atveras jaunā logā) reģistros un brīdinājumos.
- Uzņēmumam ar licenci citā ES valstī jābūt savas uzraudzības iestādes reģistrā.
- Salīdziniet vietnes adresi ar reģistrā norādīto. Krāpnieki kopē licencētu uzņēmumu nosaukumus.
- Meklējiet platformas nosaukumu kopā ar vārdu „krāpšana“ vai „atsauksmes“.
- Neuzticieties Facebook lapai, nozīmītei vai tiešsaistes atsauksmēm.
Jūs esat apkrāpts: ko darīt pirmajās stundās
- Nekavējoties zvaniet savai bankai uz numuru kartes otrā pusē. Lūdziet bloķēt karti un piekļuvi un atsaukt pārskaitījumus. Vēl neieskaitītu pārskaitījumu dažreiz var apturēt.
- Pārtrauciet saziņu. Noņemiet attālinātās piekļuves lietotni un nomainiet paroles, vispirms internetbankai.
- Saglabājiet pierādījumus: ekrānuzņēmumus, vietnes adresi, IBAN, kripto adreses, tālruņu numurus, ziņas.
- Ziņojiet policijai: Valsts policijai, iecirknī vai tās e-pakalpojumos. Ārkārtas gadījumā: 112.
- Ziņojiet par platformu: Latvijas Bankai, ar pierādījumiem.
- Ziņojiet par reklāmu vai kontu sociālajā tīklā, reklāmas izvēlnē izvēloties Ziņot.
- Neuzticieties nevienam, kas par samaksu piedāvā atgūt naudu, pat ja viņš uzdodas par advokātu, policiju vai iestādi.
Kur ziņot atkarībā no situācijas
| Situācija | Kur |
|---|---|
| Viltus investīcija, viltus tirdzniecība, viltus kriptovalūta | Latvijas Banka un Valsts policija |
| Pikšķerēšana, krāpnieciska vietne | CERT.LV (atveras jaunā logā) un Valsts policija |
| Karte vai internetbanka izmantota bez jums | Jūsu banka, nekavējoties |
| Krāpnieciska reklāma Facebook vai Instagram | Reklāmas poga Ziņot |
Kas traucē
Banka var atteikties atmaksāt pārskaitījumu, ko apstiprinājāt pats. Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes un ECB 2025. gada 15. decembra kopīgo ziņojumu lietotāji 2024. gadā paši sedza aptuveni 85 % zaudējumu no krāpnieciskiem pārskaitījumiem.
Topošā ES maksājumu pakalpojumu regula, par kuru Parlaments un Padome vienojās 2025. gada 27. novembrī, padarīs banku atbildīgu, ja tās kontroles nav pietiekamas, ieviesīs saņēmēja vārda pārbaudi un aptvers viltus bankas darbinieku krāpšanu. Atbildīgas būs arī tiešsaistes platformas, ja tās neizņems paziņotu krāpniecisku saturu. Piemērošanas datumu šim ceļvedim neesam pārbaudījuši.
Kriptovalūtā vai uz ārvalstu kontu nosūtītā nauda reti atgriežas. Ziņojums tomēr ir noderīgs: tas palīdz izmeklētājiem sasaistīt viena tīkla lietas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai Facebook reklāma ar slavenību var būt īsta?
Investīciju gadījumā pieņemiet, ka tā ir viltota. Seju un balsi var ģenerēt, un tas, ka reklāma tiek rādīta, neko nesaka par platformu. Pārbaudiet platformu uzraugošās iestādes reģistrā, nevis personu.
Es atstāju tikai tālruņa numuru. Ko tagad?
Nekas nav zaudēts. Neatbildiet uz nezināmiem numuriem, bloķējiet uzmācīgos zvanītājus un nenododiet SMS kodus. Rēķinieties ar jauniem zvaniem.
Vai bankai man jāatmaksā nauda?
Ja kāds izmantoja jūsu karti vai kontu bez jums, spēkā esošie ES noteikumi principā paredz atmaksu, izņemot rupjas nolaidības gadījumu. Ja pārskaitījumu apstiprinājāt pats, atmaksa šodien principā nepienākas.
Vietne sola atgūt manu naudu. Vai tas ir nopietni?
Pakalpojumi, kas prasa priekšapmaksu, lai atgūtu zaudētu naudu, ir zināms otrās krāpšanas scenārijs. Ar līdzekļiem var rīkoties tikai policija, tiesa un jūsu banka.
Kāpēc bankas tik bieži aptur maksājumus?
Bankas un Finanšu nozares asociācija sadarbojas ar Valsts policiju un mobilajiem operatoriem, lai krāpšanu bloķētu laikus. 2026. gada pirmajā pusgadā novērsto mēģinājumu summa pārsniedza izkrāpto.
Informatīvs ceļvedis, nevis personīgs padoms. Dati apkopoti 2026. gada 20. novembrī no tālāk norādītajiem avotiem.
Šo tekstu vēl nav pārskatījis cilvēks, kuram latviešu valoda ir dzimtā.
Avoti
- LSM: pērn izkrāpti vismaz 23,7 miljoni eiro (28.01.2026) (atveras jaunā logā)
- LV portāls: 23,7 miljoni eiro krāpnieku rokās (atveras jaunā logā)
- LV portāls: finanšu krāpšana turpina pieaugt (atveras jaunā logā)
- LSM: 2026. gada pirmajos sešos mēnešos izkrāpti teju 8 miljoni eiro (21.07.2026) (atveras jaunā logā)
- LV portāls: Bite Latvija par kriptovalūtu krāpšanu (atveras jaunā logā)
- LV portāls: CERT.LV un FNA par krāpšanas tendencēm (atveras jaunā logā)
- FRA, EU Agency for Fundamental Rights: online fraud survey (29 May 2026) (atveras jaunā logā)
- FRA: full report (PDF) (atveras jaunā logā)
- ECB: joint EBA-ECB report on payment fraud (15 December 2025) (atveras jaunā logā)
- KommAustria / RTR: the fraud ecosystem in online advertising (2026, PDF) (atveras jaunā logā)
- Maldita: verified Facebook accounts behind scam ads (8 April 2026) (atveras jaunā logā)
- European Parliament: payment services deal, more protection from online fraud (27 November 2025) (atveras jaunā logā)
- Eucrim: Europol IOCTA 2026 (28 April 2026) (atveras jaunā logā)



